1862. gads
2. oktobrī (14. oktobrī) darbu sāk Rīgas Politehnikums (tagad Rīgas Tehniskā universitāte - RTU). Tajā līdz 1888. gadam darbojās Mērniecības nodaļa. [1]
1920. gads
Pēc Zemkopības ministrijas norādījuma pie Latvijas universitātes (LU) Inženierzinātņu fakultātes atver Kultūrtehnikas nodaļu ar specializāciju kultūrtehnikā un ģeodēzijā.
Laikā no 1920. līdz 1940. gadam sagatavoti 4 ģeodēzijas inženieri (V. Freijs, V. Kurmis, K. Menzins, L. Ozols). [2]
1924. gads
Pie LU Inženierzinātņu fakultātes izveido Ģeodēzijas institūtu. Institūta vadītājs A. Buholcs.
Laika posmā līdz 1940. gadam institūtā pētījumus veic A. Buholcs, J. Balodis, J. Biķis, V. Jungs, V. Freijs, E. Laimiņš, A. Berkolds un V. Kurmis.
Aizstāvētas 4 doktora disertācijas (A. Buholcs, J. Balodis, J. Biķis, V. Jungs). [3]
1939. gads
Augustā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad LBTU) izveido Mērniecības katedru. [4]
1947. gads
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA) atver Zemes ierīcības fakultāti, kuras sastāvā iekļauj Ģeodēzijas katedru (Jelgavas LA Mērniecības katedru).
Ģeodēziju šajā katedrā dažādos laika posmos māca J. Biķis, V. Freijs, L. Ozols, F. Gončarovs, G. Aberbergs, M. Granovskis, J. Vilnis, I. Plecis, Ē. Indriksons, R. Krūpens, O. Jakubovskis, M. Kronbergs, G. Antsons, G. Puriņš, U. Zuments, B. Helfriča, A. Ieviņš. No šīs katedras nāk ģeodēzijas mācībspēki Ē. Indriksons, R. Krūpens, O. Jakubovskis, J. Klētnieks, J. Lazdāns, Z. Vanags, J. Bikše, M. Kronbergs, U. Zuments u.c.
Disertācijas aizstāv V. Freijs, O. Jakubovskis, R. Krūpens, U. Zuments.
1951. gads
Februārī LU Inženierzinātņu fakultāti apvieno ar Arhitektūras fakultāti. Mācības vairākās specialitātēs, to skaitā arī ģeodēzijā, tiek pārtrauktas.
Līdz 1951. gadam (no 1945. gada) sagatavoti 11 ģeodēzijas inženieri (J. Aveniņš, J. Mišķis, E. Zēvels, V. Adolfs, A. Bolobovs, L. Ulmane, E. Arājs, F. Briedis, V. Feldmanis, M. Granovskis, N. Jakimovs). [5]
1955. gads
Septembrī Latvijas universitātē likvidē Ģeodēzijas katedru.
1958. gads
No LU atdala tehniskās fakultātes un atjauno Rīgas Politehniskā institūta (RPI) darbību. Ģeodēziju tajā pārstāv Būvražošanas katedra (K. Menzins, S. Kurojedovs, J. Klētnieks).
1967. gads
Ar RPI Celtniecības fakultātes dekāna J. Sproģa atbalstu izveido Ģeodēzijas katedru (K. Menzins (vadītājs), S. Kurojedovs, J. Klētnieks, M. Granovskis).
1970. gads
RPI Ģeodēzijas katedra paplašinās (M. Granovskis (vadītājs), S. Kurojedovs, J. Klētnieks, Z. Vanags, J. Bikše, A. Šleija).
1975. gads
RPI Ģeodēzijas katedru pievieno Ceļu, tiltu un aerodromu būvniecības katedrai. Par jaunizveidotās katedras vadītāju kļūst I. Kālis (līdz 1980. gadam). Katedra, kopā ar citām būvniecības profila katedrām, pārceļas uz jauno fakultātes ēku Ķīpsalā, Āzenes ielā 16 (tagad Ķīpsalas iela 6A/6B).
1980. gads
V. Kravinskis kļūst par katedras vadītāju (līdz 1990. gadam). Ģeodēziju māca M. Granovskis, S. Kurojedovs, J. Klētnieks, Z. Vanags, J. Lazdāns, J. Bikše, A. Paeglītis.
1989. gads
Ar Ceļu, tiltu un ģeodēzijas katedras vadītāja, V. Kravinska, atbalstu tiek organizēta apmācība specialitātē "Lietišķā ģeodēzija" (1301).
1. septembrī, ar cerībām iegūt ģeodēzijas inženiera diplomus, mācības uzsāk 23 studenti.
1991. gads
7. janvārī RTU Padome nolemj no 1. februāra izveidot Ģeodēzijas katedru un nozīmēt to kā profilējošu studentu specializēšanā ģeodēzijā (protokols nr. 361). Katedru vada doc. J. Klētnieks.
1993. gads
Jūnijā RTU Būvniecības fakultātē pirmie 14 studenti saņem ģeodēzijas inženiera diplomus.
1995. gads
Ģeodēzijas katedru sāk vadīt doc. J. Bikše.
1998. gads
29. jūnijā RTU Senāts nolemj no 1. septembra Ģeodēzijas katedru pārveidot par profesoru grupu. Katedra tiek pārdēvēta par Ģeodēzijas un kartogrāfijas profesoru grupu. Profesora grupas vadītājs ir asoc.prof. J. Balodis.
1999. gads
Noslēdzas projekts "Geomatics education in Latvia" (GEMLA,1998 - 1999), kurš rezultējās 2003. gada lēmumā par Ģeomātikas katedras izveidi un 2007. gada lēmumu par jaunas profesionālās bakalauru un maģistru programmas izveidi. [6]
2003. gads
24. februarī RTU Senāts nolemj Ģeodēzijas un kartogrāfijas profesoru grupu pārveidot par Ģeomātikas katedru. Katedras vadītājs asoc.prof. J. Štrauhmanis.
2005. gads
Izdod pirmo sējumu zinātniskajam rakstu krājumam “Ģeomātika” (kopā, līdz 2012. gadam, tika izdoti 8 sējumi).
2007. gads
26. februārī RTU Senāts apstiprina profesionālo bakalaura un profesionālo maģistra studiju programmu “Ģeomātika”.
2008. gads
19. decembrī  Māris Kaļinka aizstāv promocijas darbu “Arhitektūras telpiskās dokumentēšanas tehnoloģija” un viņam piešķir Dr.sc.ing. zinātnisko grādu.
2010. gads
22. oktobrī Jānis Kaminskis aizstāv promocijas darbu “Latvijas ģeoīda modelis un tā attīstība” un viņam piešķir Dr.sc.ing. zinātnisko grādu.
2011. gads
Jūnijā Ģeomātikas katedra atzīmē ģeodēzijas izglītības atjaunotnes 20. gadadienu.
2012. gads
19. decembrī Jānis Zvirgzds aizstāv promocijas darbu “Racionāla LatPos sistēma” un viņam piešķir Dr.sc.ing. zinātnisko grādu.
Par Ģeomātikas katedras vadītāju ievēl Dr.sc.ing. J. Kaminski.
2014. gads
11. aprīlī Inese Janpaule aizstāv promocijas darbu “Augstas precizitātes Latvijas ģeoīda modeļa noteikšanas metodes” un viņai piešķir Dr.sc.ing. zinātnisko grādu.
2016. gads
29. februārī RTU Senāts apstiprina (protokols nr. 597) starptautisko akadēmiskā maģistra studiju programmu "Innovative Solutions in Geomatics" ("Inovatīvie risinājumi ģeomātikā").
1. septembrī akadēmiskajā maģistra studiju programmā mācības uzsāk pirmie 7 studenti.
17. novembrī Rīgas Svētā Pētera baznīcā Ģeomātikas katedra atzīmē 25. katedras atjaunotnes un 15. Rīgas ģeodēziskā tīkla sākumpunkta piemiņas plāksnes atjaunotnes gadadienu.
16. decembrī Diāna Haritonova aizstāv promocijas darbu "Augstas precizitātes tehnoloģiju pielietojuma novērtējums zemes garozas kustību novērojumiem Latvijā" un viņai piešķir Dr.sc.ing zinātnisko grādu.
2017. gads
Ģeomātikas katedras vadītāja amatā atkārtoti tiek ievēlēts Dr.sc.ing. J. Kaminskis.
RTU BIF sākas rekonstrukcijas darbi, Ģeomātikas katedra tiek pie pagaidu mītnes Meža ielā 1 K-1, lai vēlāk atgrieztos Ķīpsalas ielā 6A.
2018. gads
23. februārī maģistra grādu iegūst pirmie septiņi studenti no akadēmiskās studiju programmas "Inovatīvie risinājumi ģeomātikā".
2021. gads
Ģeomātikas katedras 30 darbības gads, kas norit gandrīz attālinātā režīmā dēļ pasaulē valdošās situācijas. Pasākumu un svinību vietā pasniedzēji un studenti mācās pielāgoties un darbu organizēt pēc iespējām attālināti.
2022. gads
5. septembrī katedra, kopā ar citām BIF struktūrvienībām, jauno mācību gadu uzsāk atjaunotajā fakultātes ēkā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 6A. Tagad no zemes tiecoties debesīs, jo ne tikvien katedras telpas ir jaunizbūvētajā piektajā stāvā, bet arī uz jumta ir izbūvēta bezpilota gaisa kuģu platforma un GNSS uztvērēju statīvi, kas lieti noder jaunu pētījumu realizācijā.
23. septembrī Katerīna Morozova aizstāv promocijas darbu "Integrēta gravitācijas lauka un ģeoīda noteikšana, izmantojot zenītkameras un gravimetrisko mērījumu datus, balstoties uz SCH modelēšnas principu" un viņai piešķir Dr.sc.ing zinātnisko grādu.

1 Klētnieks J., Astronomija un ģeodēzija Rīgas Politehniskā institūta 125 gados. // Astronomiskais kalendārs 1987, 146. - 168. lpp.
2 Klētnieks J., Latvijas ģeodēzija laikā no 1918. - 1940. gadam. // Astronomiskais kalendārs 1990, 163. - . lpp.
3 Klētnieks J., Latvijas Universitātes Ģeodēzijas institūts. // Zvaigžņotā debess, 1989. g. rudens, 36. - 44. lpp.
4 Jakubovskis O., Zuments U., Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ģeodēzijas katedrai - 50. // Astronomiskais kalendārs 1991, 187. - 194. lpp.
5 Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte - 40 gados (1919 - 1959). // R.: LVI, 1959. - 456. lpp.
6 Strauhmanis J., Geomatic Education in Latvia // GIM, 2007